Kāpēc visbiežāk tiek taupīts uz zobārsta rēķina un kā tas atsaucēs uz mutes dobuma veselību?

April 23, 2016

zobārstsSkatoties uz aptauju datiem, var tikai secināt, ka zobārstu apmeklējums katru gadu nedaudz sarūk. Vai tas nozīmētu, ka mums visiem ir krietni uzlabojusies zobu veselība, tajos vairs nerodas caurumi, zobi nesāp, nav kariesa un nekādu citu zobu un mutes dobuma problēmu? Nebūt nē, visdrīzāk nākas secināt, ka cilvēki vienkārši mēģina ietaupīt uz zobārsta (tāpat kā daudzu citu speciālistu) apmeklējuma, lai neradītu lielus robus savā pieticīgajā ģimenes budžetā. Un lai gan konkrētajā brīdī šķiet, ka labāk taču atlikt vizīti pie zobārsta, jo zobs taču nesāp (tā, ka nevar izturēt) un ietaupīt pārdesmit eiro, tomēr šāda rīcība var novest pie nopietnām stomatoloģiskajām saslimšanām un problēmām ar zobiem, kas vēlāk var izmaksāt krietni vien dārgāk, kā apmeklēt zobārstu uzreiz – tiklīdz problēma rodas.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktie pētījumi liecina, ka galvenais iemesls, kādēļ Latvijas iedzīvotāji nevēršas pie zobārsta, ir naudas trūkums – to norādījuši savās atbildēs 86% aptaujāto, kam pēdējā gada laikā bijušas kādas problēmas ar zobu veselību.

Latvijā valsts apmaksāti zobārsta pakalpojumi, tajā skaitā sāpošu zobu raušana, pienākas tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam, bet daļēji – 50% apmērā – tikai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Pārējiem iedzīvotājiem, ja vien nav kārtīgas veselības apdrošināšanas polises, jārēķinās ar maksas pakalpojumu cenrādi, kas ne vienmēr ir lēti. Turklāt – ne vienmēr ir prātīgi doties pie lētākā zobārsta, jo tas nebūt negarantēs labāko rezultātu.

Par zoba izraušanu dažādās zobārstniecības klīnikās var paprasīt pat 50 eiro. Zobu labošana arī nav lēta. Piemēram vienas sudraba plombas ielikšana var izmaksāt pat pie 50 eiro, bet helioplombas vēl dārgāk. Ja zobs arī jāārstē, pie zobārsta var nākties doties vairākas reizes, un kopējās ārstēšanas izmaksas var sasniegt 100 – 200 eiro par vienu zobu. Kvalitatīvi zobārstniecības pakalpojumi par pieejamām cenām, zobārstniecības klīnikā Adenta.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji slimo ar zobu kariesu, lai gan vairumā gadījumu no tā iespējams viegli izvairīties. Kariesu izraisa zoba aplikuma baktērijas, kuras, iedarbojoties uz ogļhidrātiem, veido kaitīgas skābes, kas bojā zobu emalju. Kariesa ietekmē zobu cietajos audos rodas mīksti perēkļi. Ja kariesa dobums sācis veidoties zoba cietajos audos, tas pats no sevis nepāriet, bet gan kļūst dziļāks, plešas platumā, tuvodamies arvien vairāk zoba pulpai. Kariesu sākumā grūti saskatīt ar neapbruņotu aci, arī sāpju nav. Bojājumam kļūstot dziļākam, rodas sāpes, bet vairāk padziļinoties, sāpes rodas arī no karstuma un aukstuma. Svarīgi zoba kariesu izārstēt, iekams tas vēl nav nonācis līdz pulpai un izraisījis iekaisumu.

Zobs, kuram izņemta pulpa, kļūst tumšāks un trauslāks, tas nozīmē, ka tas var ātrāk nolūzt. Galvenais, tāda zoba saknes galā var rasties hronisks iekaisums un sastrutojums. Savlaicīga ārstēšana pasargā pulpu no saslimšanas. Zobam, kuram ir vesela, dzīva pulpa, sakņu galos žokļa kaulā neattīstās iekaisuma perēkļi un sastrutojumi. Iztīrot mazus kariesa defektus, cilvēkam nesāp un stomatologam ir daudz vieglāk izveidot pareizas formas dobumu, kur plomba turas gadiem ilgi un pasargā pulpu no iekaisuma.

Ja zobus neārstē, pulpa ar laiku atmirst un infekcija no mutes dobuma caur pulpas dobumu un saknes kanāliem nonāk žokļa kaulā, radot tur iekaisumu, kas sākumā sāpes nerada. Šāds hronisks iekaisuma perēklis žokļa kaulā ir kaitīgs kopējai veselībai, ne tikai zobiem vien, un tāpēc, lai izsargātos no smagām komplikācijām, nedzīvi zobi ir jāizrauj, negaidot sāpju un pietūkuma rašanos audos.